Bieži vien rodas jautājumi, ko drīkst darīt un kādus datus drīkst apstrādāt parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, izveidojot parādvēstures datubāzes.
Minētās datubāzes satur informāciju par parādniekiem un viņu parādiem, kurus kreditora vārdā atgūst parādu piedziņas uzņēmumi. Šāda veida datubāzes tiek uzturētas arī tādam mērķim, lai informētu trešās personas, vai viņu klienti, sadarbības partneri un citas personas nav iekļautas šādas datu bāzēs un varētu izvērtēt personas maksātspēju un ar to saistītos riskus.
Bieži rodas jautājumi, kādi ir priekšnosacījumi datu iekļaušanai parādvēstures datubāzēs.
Tiesības izveidot un uzturēt šādas datubāzes ir Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, vispirms par to informējot parādnieku, ir tiesīgs iekļaut datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:
- parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;
- parādnieks ir šādus iebildumus izteicis, bet tiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi;
- parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis to apliecinošu dokumentu kopijas.
Bet papildus jāņem vērā, lai šādu informāciju ietvertu datubāzē, jābūt ievērotiem abiem šādiem nosacījumiem:
- maksājuma kavējums ir ilgāks par 60 dienām;
- ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā nav samaksājis parādu.
Datubāzēs iekļaujamā informācija un datu subjektu tiesības
Ja ievēroti visi iepriekšminētie nosacījumi, parādvēstures datubāzē iekļauj identificējošu informāciju par parādnieku (vārds, uzvārds, personas kods), kā arī ziņas par parādu. Protams, ja šāda informācija par personu iekļauta minētajā datubāzē, fiziskā persona, izmantojot Vispārīgajā Datu Aizsardzības regulā (Datu regula) noteiktās tiesības, var vērsties pie datubāzes izveidotāja un noskaidrot, kāda informācija datubāzē iekļauta, un vai tās apjoms un iekļautā informācija ir pareiza, precīza, un atbilstoša likuma prasībām.
Ja tiek konstatēts, ka parādnieku datubāzē iekļauta neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa informācija, datubāzes turētājam ir nekavējoties trūkumi jānovērš un par to jāpaziņo tām personām, kas šādu informāciju saņēmuši no konkrētā datubāzes turētāja. Ja parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs atsakās labot kļūdainos datus, šādu rīcību var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā.
Lai arī parādvēstures datubāžu uzturēšanas mērķis ir vērsts arī uz trešo personu informēšanu, normatīvie akti nosaka, ka citi saņemt informāciju par parādnieku un parādu ir tiesīgi tikai tad, ja ir noslēgts līgums ar datubāzes turētāju un ja parādnieks tam piekritis.
Parādnieka piekrišanai jāatbilst Datu regulas prasībām, kas nozīmē, ka tai jābūt brīvi sniegtai, konkrētai un apzinātai. Ja parādnieks apgalvo, ka nav piekritis informācijas nodošanai trešajām personām, tad pienākums pierādīt šo piekrišanu ir tam, kurš apgalvo pretējo.
Personas datu glabāšanas termiņš
Informācijas par parādsaistībām glabāšanas termiņi noteikti likumā, un tie ir šādi:
- trīs gadi no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas;
- līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai, ja parāds netiek samaksāts.
Ja Jums nepieciešama juridiskā konsultācija par datu apstrādi vai cita veida juridiska konsultācija, sazinieties ar mums un mēs sniegsim jums nepieciešamo konsultāciju. Konsultācijas saņemšanai lūdzam iesniegt lūgumu izmantojot šo saiti – https://advicebenefits.lv/kontakti vai sazinoties, izmantojot norādīto kontaktinformāciju mūsu mājas lapā.